Vispārējie ieteikumi:
- Identificēt darba procesus, kurus var veikt attālināti. Nodrošināt attālināta darba iespēju darbiniekiem, kuri pilnībā vai daļēji spēj veikt savus darba pienākumus ārpus darba telpām.
- Ieviest elastīgu darba grafiku vai darbu maiņās, nodrošināt šo darbinieku nekrustošanos, t.i. katras maiņas darbinieki nemainās un starp maiņām, ja iespējams, ir pārtraukuma periods personāla nomaiņai.
- Identificēt darbiniekus, kuri pieder riska grupām smagai Covid-19 norisei, piemēram, darbiniekus ar hroniskām slimībām (kardiovaskulāras slimības, bronhiāla astma, u.tml.), ar imūndeficītu, vecumā virs 65 gadiem. Prioritāri nodrošināt attālinātu darbu, atsevišķu darba telpu vai citus papildu piesardzības pasākumus tieši šiem darbiniekiem.
- Telpās sēdēt pa vienam vai ievērojot vismaz 2 m distanci. Izveidot fiziskās barjeras starp darbiniekiem, piemēram, moduļu starpsienas, atdalošās sienas starp galdiem, caurspīdīgus/elastīgus plastmasas aizsargus. Pārdomāt darba zonu izvietojumu telpā.
- Samazināt darbinieku iespējas izmantot citu darbinieku darba vietas, darba piederumus, biroja tehniku, un citu darba aprīkojumu.
- Atlikt vai pilnībā atteikties no klātienes sanāksmēm, tās pārceļot uz digitālu vidi, piemēram, plaši lietoti bezmaksas telekonferences rīki “Cisco Webex”, “Microsoft Teams” utt.
- Iespēju robežās sniegt visus pakalpojumus ievērojot 2 m distanci un maksimāli saīsinot kontakta laiku ar klientu vai citu darbinieku. Piemēram, iepriekš sagatavojot visu nepieciešamo dokumentāciju vai arī iegūstot nepieciešamo informāciju telefoniski vai elektroniski. Samazināt funkcijas un pakalpojumus, kur iespējams tuvs kontakts ar klientiem vai apmeklētājiem.
- Samazināt darbinieku iekšējos darba braucienus (starppilsētu komandējumus).
- Atgādināt darbiniekiem, ka pie jebkurām saslimšanas pazīmēm (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, rīkles iekaisums, elpas trūkums) jāsazinās ar savu ģimenes ārstu un jāpaliek mājās.
- Atteikties no jebkādiem korporatīviem pasākumiem, ballēm un svinīgām sanāksmēm.
- Veicināt biežu roku mazgāšanu darbiniekiem, klientiem un citiem apmeklētājiem. Informēt, ka rokas ar ziepēm jāmazgā vismaz 20 sekundes. Izvietot zīmes vai plakātus , lai atgādinātu par roku higiēnu. Uzsvērt roku mazgāšanas nozīmi pēc tualetes apmeklējuma, sabiedrisku vietu apmeklēšanas, pirms ēšanas, pēc kontakta ar slimiem cilvēkiem vai viņu apkārtējo vidi vai pieskaršanās priekšmetiem, kuriem pieskaras liels cilvēku skaits (piemēram, liftu pogas, skārienjūtīgi ekrāni).
- Aprīkot roku mazgāšanas vietas ar ziepēm, papīra dvieļiem roku susināšanai un atkritumu tvertni to izmešanai. Atgādināt darbiniekiem un klientiem, ka krānu nepieciešamas aizvērt ar vienreiz lietojamu salveti, to izmest atkritumu tvertnē.
- Gadījumos, kad nav iespējams nodrošināt roku mazgāšanas iespējas, nodrošināt darbiniekus ar individuāliem spirtu saturošiem roku dezinfekcijas līdzekļiem un rekomendēt darbiniekiem regulāri dezinficēt rokas.
- Roku dezinfekcijas līdzekļus izvietot vairākās brīvi pieejamās vietās, piemēram, pie ieejām telpās, pie koplietošanas priekšmetiem (piemēram, telefoni, kafijas aparāti u.tml).
- Atgādināt darbiniekiem, ka klepojot un šķaudot jānosedz mute un deguns ar vienreizlietojamo salveti, kuru pēc lietošanas izmet atkritumu tvertnē, un pēc tam nomazgā vai dezinficē rokas, kā arī nepieciešamību izvairīties no nevajadzīgas pieskaršanās sejai (acīm, degunam un mutei) ar nemazgātām rokām. Ja nav pieejamas vienreizlietojamās salvetes, klepot vai šķaudīt iekšējā elkoņa locītavas virsmā (piedurknē), bet nevis plaukstā.
- Veikt virsmu un grīdu biežu tīrīšanu un periodisku dezinfekciju, ja iespējams vairākas reizes dienā. Ja darbs noris vairākās maiņās, tad starp maiņām veikt telpu uzkopšanu un vēdināšanu. Nodrošināt vienreizējus atkritumu maisus, lai nepieskartos tvertnes saturam veicot uzkopšanu.
- Regulāri veikt bieža kontakta virsmu dezinfekciju, piemēram, durvju rokturu, gaismas slēdžu, lifta pogu, skārienjūtīgu ekrānu, koplietošanas biroja tehnikas pogu, trepju margu, darba virsmu dezinfekciju. Nodrošināt, lai darbiniekiem ir pieejami ātras iedarbības dezinfekcijas līdzekļi bieža kontakta virsmu dezinfekcijai un darbinieki ir informēti par pareizu to lietošanu (ne tikai uzkopšanas personāls).
- Pēc iespējas vēdināt telpas, periodiski atverot logus. Darba vietās, kur ir pieejama mehāniskā ventilācija un citas iekštelpu gaisa kvalitātes ierīces, ieteicams uzstādīt gaisa filtrus ar augstu efektivitāti un palielināt gaisa apmaiņu darba vidē.
- Izvērtēt iespējas atstāt vaļās tās durvis, kuras regulāri lietotas, vai arī šādām telpām ierīkot automātiskas durvis. Izvērtēt iespējas iegādāties durvju rokturu uzliktas, lai tās varētu atvērt ar elkoni, kā arī citas tehnoloģijas, kas samazina tiešu kontaktu.
- Informēt darbiniekus, ka uz bieža kontakta virsmām var būt vīruss un durvju rokturu, lifta pogu, kafijas automāta pogu spiešanai ieteicams izmantot kādu starpmateriālu (cimdi, papīra salvete, u.c.).
- Izmantot liftus pa vienam vai 2 cilvēkiem, ja lifta iekšpusē ir iespējams ievērot 2 m distanci.
- Ja darba laikā nepieciešams lietot individuālos aizsardzības līdzekļus, veikt darbinieku apmācību par aizsargapģērbu un aprīkojumu lietošanu, kā to uzvilkt, lietot/nēsāt.
- Izvērtēt iespēju darbiniekiem mērīt temperatūru, un, ja konstatēta paaugstināta temperatūra, nekavējoties pārtraukt darba pienākumu veikšanu un doties mājās. Tomēr jāatceras, kā asimptomātiskiem nēsātājiem nav nekādu slimības pazīmju un temperatūras neesamība nenozīmē, ka nav jāievēro fiziskās distancēšanās, higiēnas un citi piesardzības pasākumi.
- Sejas maska nekavējoties jāuzliek personai, kurai parādās infekcijas pazīmes.
- Darbiniekiem nav rekomendēts lietot sejas maskas, lai viņus pasargātu no infekcijas. Maskas nepasargā no saslimšanas, bet, ja kāds darbinieks, klients ir saslimis/asimptomātisks, tas samazina infekcijas izplatīšanu. Tāpēc, ja darbiniekam nav iespējams nodrošināt 2 m attālumu no klienta vai kolēģiem un nav cita aizsargekrāna pakalpojumu sniegšanas laikā, sejas maska var tikt lietota. Darbinieku jāinformē par to pareizu un drošu lietošanu un izmešanu un nepieciešamību rūpīgi ievērot citus pasākumus – t.sk. fizisku distancēšanos un higiēnas ievērošanu.
- Darba devējam jābūt pieejamai informācijai par visiem darbiniekiem, kontaktinformāciju, maiņu grafiku, darba telpām, kuras darbinieks izmanto u.tml. Informācija pēc pieprasījuma jānodod Slimību profilakses un kontroles centram (SPKC), ja kāds no darbiniekiem vai klientiem saslimst, vai ir pamatotas aizdomas par Covid-19.
Ražošana / celtniecība / loģistika
- Organizēt darbu tā, lai jebkuram darbiniekam būtu pēc iespējas mazāk kontaktpersonu darba vai maiņas laikā. Par tuvām kontaktpersonām uzskatāmas personas, kurām ir saskarsme “seja-pret-seju”, atrodoties līdz 2 metru attālumā ilgāk nekā 15 minūtēm, ir tiešs fizisks kontakts vai personas uzturējušās slēgtā telpā ilgāk par 15 minūtēm (piemēram, kabinetā, sanāksmju telpā, nelielā transportlīdzeklī utt.).
- Organizēt maiņas tā, lai saslimšanas gadījumā apzinot kontaktpersonas, būtu iespēja saglabāt ražošanu, piemēram, lai personas, kuras spēj nodrošināt aizvietojamību specifiskiem procesiem, nestrādā vienā maiņā, telpā.
- Ja iespējams, lietot sejas aizsargus (face shield), jo tie attur no sejas aizskaršanas ar rokām.
- Ja nav iespējams ievērot 2 m distanci, tad lietot sejas maskas. Tās nepasargā no saslimšanas, bet ja kāds darbinieks ir saslimis vai ir asimptomātisks, tas samazinās iespēju inficēties citiem darbiniekiem vai klientiem.
- Preču pieņemšanā un nodošanā, izmantot bezkontakta apmaiņas iespējas. Ja kontakts ir nepieciešams, tad visu laiku ievērot 2m distanci. Parakstot pavadzīmes katra puse izmanto savu pildspalvu. Vēlams izmantot elektronisku dokumentācijas apriti, lai saīsinātu kontakta laiku.
Saslimšanas gadījumā
- Gadījumā, ja darbiniekam parādās Covid-19 pazīmes, darbiniekam nekavējoties jāpārtrauc darbs un jāuzliek sejas maska. Ja darbiniekam nav iespējams nekavējoties pamest darbu, nepieciešams izolēties atsevišķā telpā no pārējiem darbiniekiem.
- Darbiniekiem nekavējoties jāziņo savam tiešajam vadītājam vai citai iestādes atbildīgajai personai. Dodoties mājās jāizvairās lietot sabiedriskais transports. Ja veselības stāvoklis nav smags, jāsazinās ar savu ģimenes ārstu. Ja personas veselības stāvoklis ir smags, tad jāzvana Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam uz tālruni 113, lai veiktu personas izmeklēšanu un nepieciešamības gadījumā hospitalizāciju.
- Jāveic rūpīga telpu, virsmu un koplietošanas priekšmetu tīrīšana un dezinfekcija ar dezinfekcijas līdzekļiem, kas iedarbojas uz apvalkotajiem vīrusiem, īpašu uzmanību pievēršot telpām, kur uzturējās slimnieks un visām bieža kontakta virsmām.
- Ja saslimšanas gadījums tiek laboratoriski apstiprināts, jāsniedz SPKC plaša un precīza informācija par darbiniekiem, klientiem un citām iespējamām kontaktpersonām. Konsultēties ar SPKC, lai identificētu citus riskus un ieviestu individuāli piemērojamus papildu aizsardzības un drošības pasākumus. SPKC ir uzdevums pārtraukt transmisijas ķēdes, nevis ierobežot uzņēmuma darbību, tāpēc, no uzņēmuma gatavības un darba organizācijas ir atkarīgs kontaktpersonu skaits un iespēja turpināt darbību.
- Ieviest elastīgu politiku, kas darbiniekiem ļauj palikt mājās visu slimības un novērošanas laiku (stingras izolācijas periods), kā arī ievērot pašizolāciju (mājas karantīnu) situācijās, ja SPKC darbinieku ir noteicis kā tuvu kontaktpersonu un/vai jārūpējas ar Covid-19 slimu ģimenes locekli.
- Personām, kuras SPKC ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas, 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā (mājas karantīna) un pieejamība saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā, nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kā arī vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku un jāievēro citi noteikumi.
Noderīgs papildu informācijas avots
Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (European Agency for Safety and Health at Work (EU-OSHA). COVID-19 rekomendācijas darba devējiem un darba vietām (COVID-19: gudance for the workplace). 14.04.2020. https://osha.europa.eu/lv
Informāciju sagatavoja Slimību profilakses un kontroles centrs